Didzis Veinbergs

Jā, nu man pašam ar pienāktos paziņot: es te uz Viļņu biju aizbraucis un lūk, kā man gāja
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/celosana/04.01.2024-brauciens-vilciena-riga-vilna-jauna-marsruta-celojuma-piezimes.a537659/

Pa nedēļu saķēru un arī atkopos no kovida. Viena diena tiešām bij bēdu leja, sajūtas kā smagās paģirās, bet jau nākamajā dienā jutos ciešami un pēc tam tikai arvien labāk. Garša nepazuda ne brīdi, pat klepus nopietni nesākās.
Esmu būstots, šī ir pirmā reize ever, kad esmu bijis kovid pozitīvs.
Tā ir tikai mana pieredze, nesaku, ka visiem tā ir, bet potes piesola aizsardzību — vai nu nesaslimt, vai saslimt viegli, — un vismaz man tiešām to arī piegādā.

Turpinot gastonomiskas piezīmes.
Šodien uzcepu citronu kēksu ar nerafinēto saulespuķu eļļu (man patīk smarža un garša, ok?)
Izrādās, gala rezultāts garšo uz mata, 100% tieši tā, kā bērnībā garšoja kukurūzas nūjiņas ar citronu garšu. Nu pilnībā. Acīmredzot tās arī bija gatavotas ar nerafinētu saulespuķu eļļu.
Es to vairāk sev atzīmēju, bet, ja kādu nomoka šāda nuostaļģija -- now you know.

Lēdijas, džentlmeņi un smizmāri!
Man ir tāds vaļasprieks spēlēt dramatiskajā pulciņā (tiešā, nevis pārnestā nozīmē), un mūsu dramatiskais pulciņš meklē jaunus biedrus!
Sanākam ceturtdienās, 18.30, Lastādijā (tas ir pie Zinātņu akadēmijas). Esam panākuši atzīstamu mēģinājumu apmeklēšanas disciplīnu, ko gribam saglabāt, bet visām citām lietām esam atvērti.
Jaunus biedrus gaidām ceturtdien, 18. janvārī. Iepriekš var un vēlams sazināties ar Jūspadevīgo.

Laikam darba tirgus atdzīvojies, ja man atsākuši rakstīt hedhanteri.

Šodien pirmoreiz mūžā, aptuveni pieturoties pie receptes, uzšmorēju džolof rīsus un tagad netieku gudrs, kā man tik nenormāli kruta ar pirmo reizi sanācis.
Tehnoloģija ir ļoti līdzīga plovam, un to es esmu apguvis, varbūt tāpēc.
Aptuvenā recepte bija šī, bet taisīju daudz mazāku un variēju
https://food52.com/recipes/61557-classic-nigerian-jollof-rice

Kolēģi bij izdomājuši, ka Poor Things būtu lieliska filma, ko skatīties tīmbildingā.
Bet tas bij vēlu vakarā, tāpēc nepievienojos, noskatījos sestdien, it nekā nenojaušot par filmas sižetu.
Nu ziniet. Ja nekā nenojaušat par sižetu, noteikti noskatieties, neaizmirstams pārdzīvojums garantēts. Bet.
Kā, nez, kādam ienāca prātā doma, ka šādu filmu vajadzētu skatīties tīmbildingā?!

Savos divdesmitajos es biju drusciņ tā kā frīku magnēts. Visādi dīvaini ļaudis tieši ar mani regulāri gribēja runāties un klāstīt savas teorijas. Nez, varbūt es atstāju iespaidu, ka mani tās uzrunās.
Nu lūk. Jūs smiesities, bet savos četrdesmitajos es ar zināmu izbrīnu pamanu, ka arvien biežāk atjēdzos frīku kompānijā vai saņemot no negaidītiem frīkiem ziņas. Daži no divdesmitajiem, daži pārējās dzīves laikā iemantoti.
Diezgan amizanti.

Klau klau zaķīši, atgādinu, ka šodien pusseptiņos mums Lastādijā ir mūsu dižā dramatiskā pulciņa iepazīšanās ar jauniem biedriem. Ja esat uzrunāti, laipni lūgti – un laipni arī lūgti izdomāt, kā iepazīstināt ar sevi. Pilnai laimei vēl pat varētu iemācīties kādu dzejolīti vai vismaz izdomāt, kā nolasīsit.

@ojars@mstdn.kapteinis.lv @kristaps@toot.lv tas pats laikam bija. Bet viņš jau ne tikai aicināja, viņš laikam arī valdību lamāja, kāpēc viņi, nelieši, nepērk šitādas brīnumdrapes, ko pats Dončiks iesaka

Vēl es šodien uzzināju, ka Alvja Hermaņa sensenā izrāde "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" dramaturģisko materiālu ir ņēmusi no ne daudz, ne maz, bet Stīvena Soderberga breakthrough filmas "Sekss, meli un video"
Nojaušu, izrāde nogrimusi laika dzīlēs uz neatgriešanos. Žēl, būtu bijis ļoti interesanti uzzināt, kā tieši no šāda materiāla varēja uztaisīt "lēnu un mierīgu upi"